Līdzstrāvas motora slodzes griezes moments ir tieši saistīts ar tā ātrumu un strāvu. Palielinoties slodzei, ātrums lineāri samazinās, bet strāva lineāri palielinās. Izvēloties motoru ar reduktoru, tam ideālā gadījumā vajadzētu darboties tā maksimālā efektivitātes punkta tuvumā, lai sasniegtu optimālu veiktspēju, kalpošanas laiku un raksturīgo stabilitāti.
Parasti līdzstrāvas motora darbības vide ir tāda pati kā miniatūra līdzstrāvas motora darbības vide. Tomēr iepriekš ir jānorāda īpašas prasības, piemēram, apkārtējās vides temperatūra, pārslodzes apstākļi vai strāvas ierobežojumi.
Pārnesumkārbas kalpošanas laiks parasti pārsniedz līdzstrāvas motora kalpošanas laiku, parasti sasniedzot 1000 līdz 3000 stundas. Pārnesumkārbas kopējais samazinājuma koeficients parasti ir diapazonā no 1:10 līdz 1:500. Ar īpašu konstrukciju var sasniegt 1:1000 vai lielākus pārnesumus, bet pārnesumkārbas ar ļoti augstu samazinājuma koeficientu nevar "atgriezt" (ti, pārnesumkārbas izejas vārpstu nevar izmantot kā piedziņas vārpstu un piespiedu kārtā apgriezt atpakaļ).
Pārnesuma stipruma ierobežojumu dēļ, ja kopējā transmisija ir liela, motors ar reduktoru var neizturēt apstāšanās griezes momentu. Šajā gadījumā slodzes griezes moments nedrīkst pārsniegt maksimālo pieļaujamo īstermiņa-slodzes griezes momentu. Pārnesumkārba sastāv no vairākiem pārnesumu pāru posmiem. Katrā posmā ir ietverts pāri savienojuma zobratu pāri, kas sastāv no plākšņu zobrata un zobrata. Pirmais zobrats ir uzstādīts uz elektromotora izejas vārpstas. Pārnesumkārbas izejas vārpstas gultņi parasti ir ar eļļu{6}}impregnēti gultņi, kas izgatavoti no saķepināta vara vai dzelzs.